Mani sauc Laura. Lielākoties man ir mazāk gadu kā Tev. Es mācos franču valodu un kultūru, smeļu dzīvi un tiecos uz gaismu kā jau visi, kas aug.
Es esmu Dieva mīkstā karamelīte, es esmu elastīga, mani mētā, toties varu piedzīvot visu ko. Ik pa laikam es atkal esmu jaunā, arvien labākā papīrītī, vecajā atpakaļ mani neliek. Asortu kastēs arī ne, man jau arī nepatīk pārāk liels spīdums. Tomēr nemaz nav tā, ka es neko neizlemju - pati zinu, cik saldena vai skāba gribu būt un kura zobam pieķerties. Taču visā visumā man patīk būt tādai mazai, laimīgai karamelītei lielās pasaules miteklī, man patīk, ka neredzamas plūsmas mani vada, ka atliek vien laikus pavērt plakstus, lai sajūsmas burkai nokristu vāciņš un pie reizes atlidotu arī visādas omulības dūmakas un nepārspējamību oreoli, tik vien!
