Man patīk pilnīgi visi gadalaiki, bet vēl jo šarmantākas ir gadalaiku maiņas. Īpašās sastāvdaļas nepastāv, visi ķiršu ziedi ir perfekti.. Tās ir pirmās filmu pērles, kas man nāk prātā. Bet pats labākais ir tas, ka tagad jūtu, ka tas man patiešām ir zināms!
Šobrīd ir pavasaris. It kā. Brīžiem, kad uzpūš siltā vēsma, IR pavasaris. Lauras prātā tā uzreiz ir grandioza sajūta, tik liela, it kā tas būtu +25 grādu karstums, kas ievējojis matos, un es gribu zemenes. Āaa, es gribu iet uz Cēsu tirgu agri no rīta, lai dabūtu vissaldākās. Vēl labāk - es gribu iet uz dārzu un meklēt tās zem lapām, atvairīt mušas un Čārliju, kurš censtos man nolaizīt seju ikreiz, kad noliecos pēc ogas. Es neesmu pieradusi, ka manī ir tik liels prieks par tieši šo laiku, kas ir tagad, tāpēc es to atpazīstu kā vasaras vēstnesi. Zemenes. Es gribu vārīt auzu pārslu putru Lāsēna zemeņu pienā un jau tāpat nevaldāmi gardajā smaržā sabērt īstas ogas.
Tas, ko es tikko uzrakstīju izklausās kā absolūta dzīvošana nākotnē (patīk visi gadalaiki - ha!). Ir tā, it kā šādi nākotnes uzplaiksnījumi mani ved vairāk pie šī brīža nevis otrādi. Manā galvā tas notiek Tieši Šobrīd, un kurš gan var apgalvot, ka tajā nav nekā no īstuma, ja reiz es sajūtu garšu un smaržu? Manī gadalaiki var mainīties visu laiku, es tos visu laiku atceros pilnībā, tāpēc nav nožēlas, kad kāds no tiem nāk vai iet. Visa tā mirkļu un gadalaiku kopā savīšanās - ĢENIĀLI! Tā priekšā es jūtos pilnīgi vai apstulbusi un par visu pateicīga.
Ir pavasaris. Ir jaunie puķu svārki. Ir svētlaimīgās došanās uz mājām (gan Cēsīs, gan Rīgā). Ir atgriešanās pie dabas un padzeršanās no bērza. Ir viegli!
