otrdiena, 2010. gada 31. augusts

Te nu es esmu

Te jābūt mazai skaidrībai. Es neesmu Francijā un man nav franču radu. Taču french lietas, viss, kas ar to saistās, manī rada neparasto noskaņu, mirkli, kad es jūtos tik labi, ka varu lieliski nodarboties ar visu, kas patīk. Man patīk rakstīt un es cienu, ka citi cilvēki raksta un vēlas notvert visnetveramākās lietas vārdos. Un pateikt tā, ka izjūtas vērtība netiek noplicināta, bet visdrīzāk celta, jo liek uz to pavērties citādi. Es mīlu to izjūtu, ka man kas tāds izdodas. Vai arī, ka ir vēlme mēģināt vai nojausma, ka sanāks.
Te būs mani mēģinājumi. Varbūt te būs kaut kas labs!

PS. Nekādas dvēseles izģērbšanas.